Ir labu vārdu daudz ikkatram,
Ar tiem var mierināt, var sveikt.
Es gribētu tos vārdus atrast,
Lai pateiktu, cik mīļš tu man.
No vasaras mācies mūžu dzīvot -
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.
/Ā.Elksne/
Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vajag iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!
Tu esi mans miers,
Pasaule mums pie kājām.
Ar tevi kopā ik vietu,
Es saucu par mājām.
Enģelītis pa gaisu trauc,
Visus šodien mīlēt sauc!
Mīlestības bultas saldas,
Lai Tev garām neaiztraucas!
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, –
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
/I. Ziedonis/
Vakarā, kad saule sapņo
Un, kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie Tevis iet.
Tu man nozīmē visu,
Visu kas man bijis un būs,
Es tevi nedotu nevienam,
Nevienam kas tev tuvs.
Viss izirst, viss izūd,
Viss dzīvē ir nieks.
Ar Tevi man tikties
Ir vienīgais prieks.
Šokolāde, kūkas, rieksti,
Sirsniņdienas svētku viesi,
Kafija un vīna glāze,
Ziediem pilna vāze!
- Mīlestība ir lēnprātīga,
Mīlestība ir laipna,
Tā neskauž,
Mīlestība nelielās,
Tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas netikli,
Tā nemeklē savu labumu,
Tā neapskaišas,
Tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību,
Bet priecājas par taisnību.
Tā apklāj visu, tā tic visu,
Tā cerē visu,
Tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas.
/ citāts no Bībeles/
debesu spoguļos
mūsu atspulgi tagad
uz mūžu kopā ierakstīs
baltiem ceriņu ziediem
to ceļu kas jāiet tiem diviem
degošu acu pāriem
cauri ziedošu pavasaru ielejām
uz to balto dienu
kad dvēseles divas saplūst vienā
kļūstot par klusu zvaigžņu gaismu
kas ieraksta visās skeptiskākajās mācību grāmatās
izsalkušajiem vēl meklējumos esošajiem
ticiet-mīlestība ir
Kad stāvam mēs divi vien....
Mīlestība ir krāsains tauriņš,
Kas spēlējas tavā vēderā,
Un caur acīm tavām,
Tas ielido manī.
mana mute izveido vārdus
klusi klusiņām čukstu
lai neizbiedētu tevi
ar skaļajiem sirds pukstiem
mani pirksti noglāsta tevi
maigi liegi un viegli
kā zvaniņš skan mani smiekli
tevī saredzu pati sevi
Ugunīgi vārdi ceriņziedos līst
Kaisles pilni glāsti -visas brūces dzīst
Vienvakara laime kastaņkokā dzied
Kāda maiga plauksta-un Tava sirds jau zied
Sirds kā ezis no amora bultām
Cik var lēkāt pa dažādām gultām?
Apkārt plīvo skūpstu serpentīns...
Kas tur vainīgs?
Svētais Valentīns!
Sveiciens visiem
Valentīna dienā...
Tiem kas pa pāriem,
Un tiem,
Kas pa vienam.
Saliekam puķes
Glīši pa vāzēm...
Bučas visiem,
Un
Paceļam glāzes!
R.Andersone
Tu steidzies
Apskaut mani lietū,
Kamēr vēl vasara,
Kamēr vēl bites spieto...
Tu paver vaļā
Savu jūtu slūžas...
Nesteidzies...
Mēs būsim kopā
Mūžos!
R.Andersone
Es savēršu krelles no lietus lāsēm
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds.
Redzu, uz skropstām tev asaras mirgo...
Pasmaidi, neraudi, esmu tepat.
Dod savu roku, lai negaisa laikā
Varu no bailēm es pasargāt.
Redzi, viss beidzies, mākoņi izklīst,
Koši kā dardzedze iedegas sirds...
Savēršu krelles no lietus lāsēm,
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
(R.Andersone)
Svētā Valentīna naktī,
Kūtri kūpot sveces daktij,
Meitas aizrautīgi zīlē,
Vai būs kāds, kas viņas mīlē.
Viena vēlas vīru staltu,
Un ar mersedesu baltu,
Lai tam allaž nauda ķešā,
Tā, lai nepaliktu bezšā...
Otra vēlas spēkavīru
Vienmēr smaržīgu un tīru,
Lai tam vienmēr skaidrs prāts,
Lai ir galants, akurāts.
Valentīns nu kasa pauri,
Kā to visu dabūt cauri?
Stalti, smuki, bagāti
Sen jau visi precēti...
Katrai iedos tādu veci,
Kuram galva ir uz pleciem,
Un vēl gultā ir kas tāds,
Par ko meitām lustīgs prāts
(R.Andersone)
Gribu skūpstīt Tavas lūpas,
Gribu izjust Tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai Tevi vienīgo!
Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis?
Vai kādam sirdī trāpījis?
Kā dziesma,
Mana un tava liesma
Tā nedrīkst nodzist,
Jo tad viss nomirst.
Es gribu būt tev blakus,
Un teikt tev mīļus vārdus.
Bet šķēršļu tik daudz
Par meliem ko sauc
Tas neļauj mums kopā būt
Un laimi no mīlas gūt